kā ir?
viņa vēl atnāks? viņa vēl būs kā toreiz, kad man bija tikai 14 un sajūta bija kā mākslas filmu skatoties? vai tie tauriņi vēderā kādreiz izkūņosies no tām cietajām čaulām, kur ieauguši?
un tā arī īsti nesaprotu, kas pie vainas – es neticu mīlestībai vai arī viņa vairs netic man.
Pusdienas ir īpaša ēdienreize. Idelā kārtā tās darbojas kā enerģijas uzlādes lādiņš un pēc maltītes sajūties kā Duracell zaķītis. Bet var būt arī pretējs variants - ja maltīte bijusi smaga un pārsātināta, tad aktīvas darbošanās vietā vairāk gribas doties pasnaust. Patīkams atklājums gana ātrai un veselīgai maltītei ir EcoCatering pusdienotava Telpa, kurā no 12.00 līdz pat vakaram iespējams nobaudīt darbadienu branču.
nav nemaz tik slikti tai dzīvē. vēl aizvien neesmu bijusi uz sporta zāli, bet dusmas sen kā nebijušas. ir lietas, par kurām ir vienalga, ir lietas, par kurām mazliet jāiespringst. bet ar mani viss kārtībā – man ir mana jaunā vide, jaunās nodarbes un lietas ir savās vislabākajās kārtībās.
es neatskaitos jums. es atskaitos sev.
ir pienācis brīdis, kad man apkārt esošie cilvēki vairāk pārdzīvo par lietām, kas notiek ar mani, vairāk par tām priecājas un lepojas nekā es.
cik ilgi būs vienalga?
tik nepārvarama vēlme kaut ko sašķaidīt, kaut ko sadalīt miljons mazos gabaliņos. kaut kur iesist.
sporta zāle, gaidi mani.
tas viss ir viss. tam visam viss ir punkts. tas viss vairs nav.
te ir tik daudz naivu cilvēku, pārāk daudz. bet, ja viņus visus iznīcinātu, arī es jau vairs nebūtu.
un es varu teikti tikai to, ka kārtējais ”es uzticos vīrietim” ir iekļauts miskastē ar nosaukumu ”ievietot atkārtotai pārstrādei” jeb drīzāk “neizdevies joks”.
dzirdi kā pavasaris dzied? viņš dzied tā, kā skan flauta, tikai viņam ir vārdi. flautas maigums ir sapinies ar cilvēka pārspēcīgo elpas pūtienu un viņa vārdos skan pilnīga nepatiesība. un vispār, vienmēr, kad viņš dzied, tad līst. līst tur dziļi, dziļi iekš manas čaulas, tikai viss ir pasargāts no tā, lai vienīgā, kas redz to postažu, kas patiesībā ir pilnīgs novembra iekavējies rudens, esmu es. un, iespējams, otra tāda pati dvēsele, kurai iekšā ir pilnīgi patiesa vasara, tikai tā spēj saprast, kas notiek manā dvēselē, jo vasara ir tā laimīgā, kas ir abiem pa vidu un to ar rudeni vai pavasari nesajauksi.
PĀRSTĀT DUSMOTIES.
- TAS IR PAR DAUDZ PRASĪTS.
